19 C ბათუმი
Saturday 5th July 2025
მთავარი გამოწვევა – სახელოვნებო განათლების უწყვეტობის შენარჩუნება
By

მთავარი გამოწვევა – სახელოვნებო განათლების უწყვეტობის შენარჩუნება

nana abulaZe 577 20 35 90 –

saxelmwifos mxridan xelovnebis, kulturis rolis bolomde gaazreba dRes, 21-e saukuneSi kvlav rCeba erT-erT mTavar gamowvevad. bolo wlebis ganmavlobaSi TiTqos gadaidga qmediTi nabijebi imisaTvis, rom kultura gaxdes priortitetuli, Tumca arsebobs mTeli rigi problemebisa, romelTa daZlevac saxelmwifos mxridan myisieri da qmediTi nabijebis gadadgmas moiTxovs. amjerad, Tqveni yuradReba gvinda SevaCeroT saxelovnebo ganaTlebaze, romlis mimarT wlebis ganmavlobaSi gatarebulma arasworma midgomebma, SeiZleba iTqvas, bolomde gamofita da daaziana sfero. yvela erTxmad Tanxmdeba, rom aucilebelia uwyveti saxelovnebo ganaTlebis sistemis aRdgena, xelmisawvdomoba da sakanonmdeblo cvlilebebi, romelic aRniSnul sferoSi dasaqmebuli adamianebisTvis ukeTes samuSao pirobebs Seqmnis. saxelovnebo sferos gamowvevebsa da ganviTarebis perspeqtivaze Tavis Sexedulebebs vdRes reJisori, aWaris xalxuri xelovnebis skolis direqtori vaxtang beriZe gviziarebs.

– batono vaxtang, gvesaubreT saxelovnebo ganaTlebaze da am kuTxiT qveyanaSi arsebuli gamowvevebze. rogor fiqrobT, ra aris imisaTvis saWiro, rom qveyanaSi ukeT gaiazron kulturis mniSvneloba? sad varT dRes?

– Tavdapirvelad, unda davinaxoT, ra mniSvneloba aqvs skolisgareSe saxelovnebo ganaTlebas, xelovnebis sxvadasxva dargis ganviTarebaSi. es aris pirveli karibWe bavSvobis asakSi xelovnebis labirinTebSi Sesasvlelad, aq iwyeba pirveli ziareba xelovnebasTan. Cvens qcevebze, meTodikasa da programazea damokidebuli, ramdenad gaagrZelebs igi am saintereso sferoSi mogzaurobas. Zalian didi mniSvneloba aqvs pirvel emociebs, pirvel STabeWdilebebs gadawyvetilebis miRebaze. antikur saberZneTSi ganaTlebis sistema sami disciplinis swavlebaze dafuZnda. es iyo musika, maTematika da ritorika. adamianis formirebisTvis, misi fsiqotipis CamoyalibebisTvis erT-erTi saSeni masala xelovnebaa. amdenad, saxelovnebo ganaTlebis yvela safexurs mniSvnelovani roli akisria kulturis sferos ganviTarebaSi.

CvenTan ra suraTia am mimarTulebiT? sabWoTa mmarTvelobis dros saqarTvelos sxvadasxva qalaqSi daarsda saxelovnebo skolebi (samusiko, samxatvro). maT gaaCndaT programa, romliTac aswavlidnen bavSvebs, aseve, aRiarebuli iyo swavlis dasrulebis Semdgomi dokumenti, gansazRvruli iyo maswavleblis statusi. 1990 wlis Semdgom, roca komunisturi reJimi daingra da gavxdiT damoukidebeli saxelmwifo, saqarTveloSi saxelovnebo ganaTlebaze, mis formirebaze TiTqmis aravis uzrunia. darCa is saswavlo programebi, riTac me-20 saukunis 70-80-ian wlebSi aswavlidnen. skolebis paralelurad funqcionirebda kulturul-saganmanaTleblo saswavleblebi. aqac, skolebis msgavsad, aRiarebuli iyo swavlis damadasturebeli dokumenti da maswavleblis statusi. 2005 wels saqarTvelos parlamentma miiRo kanoni ganaTlebis Sesaxeb, sadac bundovnad da zedapirulad ganisazRvra saxelovnebo skolebis bedi. 2009 wels Catarda reorganizacia, ris Semdegac rigi saxelovnebo skolebi daixura, xolo danarCens Seecvala samarTlebrivi statusi, ramac gaauaresa maTi bedi. kerZod, maswavleblis da swavlis damadasturebeli dokumentis statusi dRemde gaurkvevelia. rac Seexeba Sinaarsobriv nawils, is programebi, riTic aswavlidnen wina saukuneSi, ucvlelad darCa, rac, Cemi subieqturi azriT, ar pasuxobs gamowvevebs. yovelive zemoT aRniSnulidan gamomdinare, ibadeba kiTxva, ra mogvca 2009 wlis reorganizaciam da ras vakeTebT aRniSnuli problemebis gadasawyvetad? saxelmwifo gvafinansebs, sakmaod didi mxardaWera gvaqvs, magram kanonmdeblobiT ar gvaRiarebs rogorc maswavleblebs, ar aRiarebs swavlis damadasturebel dokuments. maSin ratom vxarjavT resursebs? aris kritikuli, mtkivneuli da yuradsaRebi kiTxvebi, romlebsac adekvaturi da drouli pasuxebi sWirdeba.

ra unda gakeTdes Tqven mier aRniSnuli mTeli rigi xarvezebis aRmosafxvrelad?

– pirvel rigSi, unda mogvardes sakanonmdeblo baza, romelic gansazRvravs, ra roli aqvs skolisgareSe saxelovnebo ganaTlebas, anu pirvel safexurs, vin arian iq myofi adamianebi, romlebic am process waruZRvebian da Seqmnian, ra statusi eqnebaT, maswavleblebi iqnebian, instruqtorebi Tu vin? statusis mixedviT unda ganisazRvros anazRaureba, romelic iqneba maTi motivacia. unda dadgindes, erTi saaTis safasuri ramdeni iqneba, rogorc es ganisazRvra sajaro skolebSi. unda gadaixedos saswavlo programebi. ubralod, rbilad rom vTqvaT, arasworia me-20 saukunis 70-80 -ian wlebSi gansazRvruli programebiT, romelic morgebuli iyo im drois saWiroebaze, ideologiaze da msoflmxedvelobaze, vaswavlideT 21-saukunis adamians. aRniSnulis mogvareba arc ise rTulia miuxedavad imisa, rom sakiTxisadmi kompleqsur midgomas moiTxovs. Cvens qveyanas aqvs resursi, saxelovnebo ganaTlebaSi SevqmnaT kargi modeli, gvaqvs amis codna, gamocdileba da unarebi. es aris erTi cikli, romelic unda gaviaroT da amaSi mTavrobis mxardaWera gvWirdeba. es procesi usasrulod ar unda gaiwelos. sxva SemTxvevaSi, davkargavT Taobebs, maT SesaZleblobebs, rac daakldeba kulturis sferos.

– aRniSnul gamowvevebTan dakavSirebiT, wina wlebSi, viciT, rom gqondaT saubrebi saqarTvelos parlamentis kulturis komitetis wevrebTan, romlebmac aRniSnes, rom xedaven am xarvezs, magram es aris ganaTlebis finansTa da ekonomikis saministroebis erToblivi samuSao. . .

– diax, baTumSi orjer iyo es Sexvedra, erTxel – umaRles sabWoSi, meored – musikalur centrSi. Sexvedraze parlamentis kulturis komitetis imdroindelma Tavmjdomare eliso bolqvaZem gagvacno xedva, gvesaubra Catarebul samuSaoebsa da sakiTxis kompleqsurobaze, magram procesi jerjerobiT ar dasrulebula. kidev erTxel vityvi, didi dro gavida damoukideblobis aRdgenidan dRemde. es SeiZleba istoriisTvis arc ise bevria, magram 30 weli adamianis zrdisa da ganviTarebisTvis, Cveni kulturis politikis konturebis CamoyalibebisTvis, sistematizaciisTvis namdvilad didi droa. bevri welia vismenT, rom viwyebT muSaobas, magram me mgonia, `viwyebT~ male unda Seicvalos sityviT `davasruleT~. nebismier cvlilebas aqvs Tavisi dadebiTi da uaryofiTi mxareebi da is muSa procesSi unda gaitestos, amasac dro dasWirdeba saboloo gadawyvetilebis miRebisTvis.

– TiTqos aris mzaoba, gadaidga nabijebic, magram, saboloo jamSi, problema rCeba problemad. rogor fiqrobT, ver acnobiereben, ramdenad mniSvnelovania saxelovnebo ganaTlebis ganviTareba Cvens qveyanaSi?

– vaRiaroT, rom bolo 30 wlis ganmavlobaSi, saqarTveloSi kultura prioriteti ar gamxdara. dargis prioritetulobaSi igulisxmeba fundamenturi dakvirvebebi im cvladis mimarT, romelic arsebobs. Cvenma qveyanam 100 weliwadSi icxovra sami mowyobis saxelmwifo modelSi – 1918-1921 wlebi, 1921-1990 da 1990-dan dRemde. samive modeli gansxvavdeba erTmaneTisgan da memkvidreobiTi, sisitemuri bma TiTqmis ar aqvs. sabWoTa wyobis 70-wlianma memkvidreobam mTlianad dagvaviwya sawyisebi. valdebulebi varT, gvaxsovdes, Tu ra mondomebas da erovnul midgomebs avlendnen gasuli saukunis 18-21 wlebSi saxelmwifo mesveurebi ganaTlebis da kulturis mimarTulebiT. aTeulobiT adamiani gaigzavna ganaTlebis misaRebad evropis wamyvan qveynebSi, raTa ukan dabrunebulebs SeZlebodaT TavianTi codnis qveynisaTvis sakeTildReod gamoyeneba. mizani namdvilad Seasrules da ase daiwyo kinos, Teatris, klasikuri musikis, mxatvrobis dargebis organizaciuli Camoyalibeba da Semdgom – ganviTareba. sworma damokidebulebebma Seqmna uamravi faseuloba qarTuli kulturisTvis. ekonomikis pirobebSi ver da ar unda arsebobdes socialisturi marTvis modeli, anu sabWoTa modeli. sabazro ekonomika gulisxmobs konkurencias, individualizms. Tu davakvirdebiT Cvens qveyanaSi arsebul midgomas, vnaxavT, rom yvelaferi saxelwifos sakuTrebaSia rogorc wina saukuneSi, aravin dardobs konkurenciis Seqmnaze. adamianebi sxedan aTwleulebia da erTsa da imaveSi `ixarSebian~. amitom vambob, rom kompleqsuri midgomebia saWiro yvelgan. unda daviwyoT xarisxiani, drois da sivrcis adekvaturi ganaTlebis reformiT saxelovnebo ganaTlebis yvela safexurze. xeli SevuwyoT mimReblobas, aRiarebas, niWis da Sromis dafasebas. uari unda vuTxraT memkvidreobiT, daumsaxureblad poziciebze adamianebis daniSvnas, rac waaxalisebs saxelovnebo ganaTlebiT dainteresebas da ase gaxdeba kultura prioritetuli, saintereso da jansaRi.

aWaris xalxuri xelovnebis skolaze gvesaubreT, misi ganviTarebis etapebsa da dRes arsebul situaciaze. . .

– aq saqme gvaqvs did memkvidreobasTan, gamocdilebasTan da codnasTan. Cveni skola 1950-iani wlebidan iRebs saTaves rogorc Tbilisis kulturul-saganmanaTleblo saswavleblis filiali, maleve xdeba damoukidebeli saswavlebeli da ase iwyeba istoria. bolos, 90-ian wlebSi iusuf kobalaZis saxelobis kulturis kolejis statusiT funqcionirebda 2009 wlamde. saqarTvelos 50 municipalitetSi muSaoben Cveni kursdamTavrebulebi momRerlebad, mocekvaveebad, biblioTekarebad. saswavlebelma mniSvnelovani wvlili Seitana TaobaTa cvlis procesSi da axali adamianuri kapitalis SeqmnaSi. bevr cnobil da pativsacem xelovans aqvs Cveni saswavlebuli damTavrebuli. 2009 wels reorganizaciis Sedegad gaauqmes koleji da 2010 wels aWaris ganaTlebis kulturisa da sportis saministrom daafuZna a(a)ip `aWaris xalxuri xelovnebis skola~, ramac sakmaod gaaRariba is memkvidreoba, romelic saswavlo programebis mimarTulebiT hqonda saswavlebels, Tumca, rogorc zemoT aRvniSne, mxolod samarTlebrivi cvlileba ganxorcielda, maswavleblis da swavlis damadastrebeli dokumentis statusi gaugebari gaxda, datoves iseTive saswavlo gegma, sagnebis Semadgenloba da programebi, romlebiTac aswavlidnen wina wlebSi, rac sruliad gaugebars da gaumarTlebels xdis reorganizaciis miznebs. 2019 wlis ianvarSi, roca daviniSne skolis direqtorad da Cavixede programebSi, mivxvdi, rom es iyo rogorc finansuri, ise adamianuri resursebis tyuilad xarjva. viTxove cvlilebebis dawyeba, rasac pirvelive jerze ar mohyva dadebiTi pasuxi. Cven cvlilebebis mimarT gvaqvs toqsikuri SiSi. arada SeiZleba, im cvlilebam mwvervalze agiyvanos, magram cvlileba radgan hqvia, gvaSinebs da gvabrkolebs. maSinac es vigrZeni da gavCerdi, magram xasiaTSi maqvs sijiute, principuloba, rom mivaRwio mizans. 2022 wels programuli reorganizacia, formaluri da Sinaarsobrivi cvlilebebi. movaxdineT, SevqmeniT komisia, romelic muSaobda ideaze, rogor Camoyalibebuliyo saswavlo gegma, ra ris Semdeg dalagebuliyo. Zalian bevri sagani SevcvaleT, davamateT iseTi sagnebi, romlebic manamde ar iswavleboda. magaliTad, qoreografiis mimarTulebiT mxolod qarTuli cekva iswavleboda, Cven ki davamateT kidev xuTi disciplina, romelic sxvadasxva cekvas da cekvasTan dakavSirebuli praqtikuli unarebis gamomuSavebas Seuwyobs xels. musikis mimarTulebiT programaSi ar iyo xalxuri musika, galoba, es yvelaferi CavsviT reorganizaciis Semdgom. tradiciuli rewvis mimarTulebiTac ganvaxorcieleT sagnobrivi da Sinaarsobrivi cvlilebebi da dRes erT-erTi saukeTeso saswavlo programebi gvaqvs. skolis programebis cvlilebebis Semdgom, maleve daviwyeT fiqri profesiuli saxelovnebo programebis SemuSavebaze da 2022 wels ganaTlebis xarisxis erovnuli centrisgan miviReT ufleba, pirvelad aWaraSi gangvexorcielebina eqvsi moklevadiani momzadeba/gadamzadebis saxelovnebo programa. ra Tqma unda, aq ar gavCerdiT da 2024 wels kidev 4 programis ganxorcielebis ufleba miviReT. dRes skola axorcielebs sam saskolo programas: `qoreografiuli saSemsruleblo xelovneba~, `xalxuri musika~, `tradiciuli rewva~, sadac swavla SeuZliaT sabazo da saSualo ganaTlebis mqone pirebs. skolis kursdamTavrebulebi muSaoben aWaris akademiur da municipalur ansamblebSi, saxelovnebo centrebSi, kerZo seqtorSi. vaxorcielebT aT profesiul momzadeba/gadamzadebis programas: `qarTuli erovnuli samosi da misi sasceno gadawyveta~ (gadamzadeba, `fotografia~ momzadeba, `saqmismwarmoebeli~ gadamzadeba), `kulturuli RonisZiebebis organizatori~ (momzadeba), `qoreografiuli ansamblis mocekvave msaxiobi~ (momzadeba), `qarTuli xalxuri cekvebis repetitor-qoreografi~ (gadamzadeba), `qarTuli xalxuri simReris repetitori~ (gadamzadeba), `folklorul-instrumentuli ansamblis msaxiob-akompaniatori~ (momzadeba), `Teqis nawarmisa da aqsesuarebis damzadeba~ (momzadeba), `biblioTekari~ (momzadeba). 300-ze meti adamiani movamzadeT da gadavamzadeT, romelTa 80% dasaqmebulia an dasaqmda profesiuli niSniT da maTi CarTuloba saxelovnebo da saganmanaTleblo saqmianobaSi xarisxs gazrdis. profesiuli ganaTleba saxelovnebo mimarTulebiT arcTu ise popularulia. samwuxarod, am mimarTulebiT raime did interess jerjerobiT samomavlo ver vxedavT, Tumca gansazRvruli gvaqvs da vxedavT Cvens gegmebs, rom baTumSi am gamocdilebiT da codniT SesaZlebelia kulturis kolejis dafuZneba, riskenac mivdivarT.

aseve, skolaSi araformaluri ganaTlebis xelSewyobis mizniT, 2019 wlidan dRemde CavatareT 100-ze meti RonisZieba. aq Sedis masterklasebi sxvadasxva gamocdilebis gaziarebisTvis, SemoqmedebiTi saubrebi, sajaro leqciebi, literaturuli saRamoebi, gamofenebi, koncertebi… minda madlierebiT aRvniSno, rom mTel am cvlilebebSi ideurad da finansurad mxars gviWerda aWaris ganaTlebis, kulturis da sportis saministro. yvelasTvis cnobilia, rom aWaraSi 1-li martidan calke saministrod Camoyalibda kulturis saministro, romelic ufro metad fokusirdeba arsebuli problemebis mogvarebasa da axali iniciativebis danergvaze, rac optimistur molodins aCens. vimedovneb, rom skolis yvela gamowvevas vaqcevT saerTo warmatebad.

– dasaqmeba axseneT da gkiTxavT, gaqvT molaparakebebi, memorandumebi gaformebuli sxvadasxva organizaciasTan, rom Tqveni skolis kursdamTavrebulebi, aseve, programis monawileebi daasaqmoT?

– skolas memorandumebi aqvs gaformebuli sxvadasxva organizaciasTan da aq namdvilad mravalferovania sia, romlis safuZvelzec Cven warmatebuli TanamSromloba Camogviyalibda partnior organizaciebTan, Sedegad gaumjobesda dasaqmebis statistika rogorc skolis nawilSi, ise profesiuli programebis mimarTulebiT. minda xazgasmiT aRvniSno, Cveni mTavari prioritetia iseTi ganaTlebis sistema gvqondes, romelic swavlis msurvelebs miscems xarisxian da konkurentunarian ganaTlebas. Cven kargad viazrebT Cvens rols da misias TaobaTa cvlis procesSi. minda yvela adamiani, vinc Cvens skolaSi swavlobs, iyos bednieri imiT, rom moxvdnen iseT garemoSi, sadac adamianebi maTTvis bolomde ixarjebian, aqedanve SeigrZnon is SemoqmedebiTi atmosfero, romelic xelovnebisTvis aris saWiro. amas xels uwyobs CvenTan dasaqmebuli maswavleblebis kompetencia, gamocdileba, codna da SesaZleblobebi. xSirad gviCndeba SiSi, rom vinme mova da qarTvelobas, Cvens identobas wagvarTmevs. aravin da veravin verafers wagvarTmevs, Cven davkargavT maSin, roca ar viswavliT. Tu gvinda, aravin araferi `wagvarTvas~, maSin viswavloT, vaswavloT is, rac aris Cveni, namdvili, erovnuli, faseuli, unikaluri. Tu ramis dacva gvinda, Tu erovnuli identobis SenarCuneba gvinda, Tu gvinda viyoT konservatiul ideaze dafuZnebuli liberaluri sazogadoeba, romelic institutebsac aRiarebs da pirovnebis Tavisuflebasac, maSin unda gvqondes ganaTlebis kargi sistema. Semdeg kargi samoqalaqo sazogadoebac gveyoleba da ufro mdgradebi gavxdebiT im cvlilebebis mimarT, rac samyaroSi xdeba.

– ras niSnavs TqvenTvis, warmoadgendeT aWaris xalxuri xelovnebis skolas da, aseve, rogor gesaxebaT saxelovnebo ganaTlebis ganviTareba uaxloes momavalSi?

– yovelgvari gadaWarbebis gareSe, CemTvis Zalian bevrs niSnavs, pativia im sferoSi yofna, sadac momavali iqmneba. rac Seexeba saxelovnebo ganaTlebis momavals, Zalian optimisturad vuyureb am yvelafers da mjera, problemebs, romlebzec visaubre, erovnulad moazrovne adamianTa erToba, romelic male gamoCndeba, aucileblad moagvarebs. problema, rogorc aRvniSne, sakanonmdeblo bazaSia, rogorc ki es mogvardeba, yvelaferi Tavis adgilze dalagdeba, procesi swor moqmedebas daiwyebs.

ra iqneba minimumi da maqsimumi, risi gakeTebac gsurT aRniSnul poziciaze?

– minimumi aris is, rom skolas aRvudgino istoriuli samarTlianoba, davafuZnoT koleji. rac Seexeba maqsimums, msurs, iyos iseTi programebi, romlebic tradiciebTan erTad Tanamedroveobas SeiTvisebs da erT sivrceSi adamians eqneba kulturis da xelovnebis sxvadasxva dargis Seswavlis SesaZlebloba. ra Tqma unda, es SesaZlebelia kargi infrastruqturiT, finansuri da adamianuri resursiT. am sam resursze dgas organizaciebis ganviTareba da samive resursis SesaZleblobebs am wuTSi vxedav, resursebi ki arasdros aris ulevi da igi saWiro dros, saWiro miznebisTvis unda gamoviyenoT.

  • No Comments
  • აპრილი 2, 2025

კომენტარის დატოვება

თქვენი ელფოსტის მისამართი გამოქვეყნებული არ იყო. აუცილებელი ველები მონიშნულია *